Ģerboņu svētki Melngalvju namā

Tam par pamatu ir sena teika:

Kāda sena teika vēsta, ka sensenos lakos vietā, kur tagad ūdeņus skalo Sventes ezers, bijusi skaista baznīca. Katru svētdienas rītu tās tornī skanējis zvans, saucot ļaudis uz dievkalpojumu.

Kādā pavasara svētdienā ap pusdienas laiku baznīca bija ļaudīm pilna. Sācies dievkalpojums un pēkšņi baznīca nogrimusi zemē.

Tanī vietā, kur stāvēja baznīca radās ezers. Radušos ezeru nasauca par Sventes ezeru (Svēta vieta).

Vēl ilgi, svētdienās ap pusdienlaiku, cilvēki dzirdējuši baznīcas zvanīšanu un vēl tagad klusajos vakaros varot dzirdēt zvanu un dziesmu skaņas nākam no ezera dzīlēm.

Ticējums vēsta, ka tas, kuram izdodas sadzirdēt nogrimušās baznīcas lielā zvana skaņas, nodzīvos ilgu un laimīgu mūžu.

Lai zvans mūsu pagasta ģerbonī iezvana ne tikai dievkalpojumus, bet arī cilvēku dzīves nozīmīgākos mirkļus un, 

lai zvana skaņas piepilda mūsu sirdis ar skaidrām domām un darbiem.